Reglaments
Pēdejā redakcija pieņemta 28.03.2024.
Spēkā ar 08.04.2024.

Galvenā Šķīrējtiesa
Reglaments



A nodaļa
Pamatnoteikumi

1.pants. Šķīrējtiesas nosaukums un dibinātājs

(1) Galvenā Šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – „Šķīrējtiesa”) ir pastāvīgā šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā – Главный Арбитраж, bet angļu valodā – Supreme Arbitration.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs – Biedrība Galvenā ŠT.

2.pants. Šķīrējtiesas tiesiskais regulējums un definējums

(1) Šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar šo reglamentu (turpmāk tekstā – “Reglaments”) un Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu (turpmāk tekstā – “Šķīrējtiesu likums”).
(2) Jautājumus, kuri nav atrunāti šajā Reglamentā un Šķīrējtiesai saistošos normatīvajos aktos, Šķīrējtiesas sastāvs izlemj patstāvīgi. Gadījumā, ja konkrētajā situācijā ir iespējams piemērot pēc analoģijas Civilprocesa likuma noteikumus, un Šķīrējtiesas sastāvs uzskata to par lietderīgu, Šķīrējtiesas sastāvs var piemērot Civilprocesa likuma noteikumus savā nolēmumā atsaucoties uz minētā likuma tiesību normu.
(3) Ar “Šķīrējtiesu” šajā Reglamentā saprot juridisko veidojumu “Galvenā Šķīrējtiesa” ar tajā ietilpstošām ķermeniskām un bezķermeniskam lietām, kā arī apveltītām tiesībām un pienākumiem. Ar “Šķīrējtiesas sastāvu” šajā Reglamentā saprot Šķīrējtiesas sastāvu, ko viedo viens vai vairāki šķīrējtiesneši, kuri saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu vai šo Reglamentu, ir iecelti konkrētās lietas izskatīšanai. Ar Šķīrējtiesas sastāvu saprot arī Šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kas nodrošina lietas ierosināšanai nepieciešamo darbību veikšanu, tai skaitā izskata jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu (lietas ierosināšanu).

3.pants. Šķīrējtiesas mājaslapa

(1) Šķīrējtiesa uztur interneta mājaslapu, kurā izvieto pamatinformāciju par Šķīrējtiesas darbību un citu svarīgu informāciju.
(2) Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese – www.gtiesa.lv.

B nodaļa
Šķīrējtiesneši
4.pants. Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības

(1) Personai, kura vēlas pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ir jāatbilst Šķīrējtiesu likumā norādītajām prasībām. Nosacījumi, kuri liedz personai būt par šķīrējtiesnesi ir norādīti Šķīrējtiesu likumā.

5.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
(2) Ja puses vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo Reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta, ievērojot pušu līdztiesību.
(3) Ja puses savā starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad:
1) ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, to ieceļ abas puses savstarpēji vienojoties termiņā, kas piešķirts atsauksmes iesniegšanai;
2) ja strīdu izšķir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, katra no pusēm ieceļ šķīrējtiesnešus vienādā skaitā, termiņā, kas piešķirts atsauksmes iesniegšanai, un kuri, vēl 5 dienu laikā, savstarpēji vienojoties, ieceļ vēl vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir šī Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(4) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, attiecīgi prasītājiem vai atbildētājiem termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
(5) Gadījumā, ja noteiktajā termiņā puses neieceļ šķīrējtiesnesi vai nevar vienoties par šķīrējtiesnešiem, vai šķīrējtiesneši nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju konkrētajā lietā, šķīrējtiesas sastāvu izveido Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
(7) Puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu Šķīrējtiesas sastāvā, bet tam jābūt nepāra skaitlim. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesas sastāvā ir viens šķīrējtiesnesis.

6.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
4) ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likumā minētie ierobežojumi;
5) ar viņa nāvi;
6) ja viņš ir iesniedzis atlūgumu.
(2) Ja šķīrējtiesnesis atstatīts, tam ir izbeigušās pilnvaras vai ir pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ kārtībā, par kādu puses ir vienojušās savā starpā noslēgtajā līgumā, bet ja šāda kārtība nav paredzēta, tad šķīrējtiesnesis tiek iecelts saskaņā ar šī Reglamenta 5.pantu.

C nodaļa
Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā

7.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process konkrētajā lietā sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi, ko nofiksē lēmumā par lietas ierosināšanu.
(2) Ja Šķīrējtiesas sastāvs iesniegto prasības pieteikumu atstāj bez virzības, šķīrējtiesas process konkrētajā lietā sākas ar nosacījumu un brīdī, kad konstatētie trūkumi ir novērsti. Trūkumu novēršanas fakts neietekmē kārtību, kādā nosaka prasības iesniegšanas dienu saskaņā ar šī Reglamenta 9.panta 3.daļu.

8.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

(1) Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai un pievienojamos dokumentus sagatavo rakstveidā un iesniedz klātienē vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz Šķīrējtiesas juridisko adresi. Prasības pieteikumu un pievienojamos dokumentus vai sagatavot un iesniegt arī elektroniski, dokumentiem nodrošinot juridisko spēku saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
(2) Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;
10) ja prasītājs vēlas nolēmumus un visu korespondenci lietā no Šķīrējtiesas saņemt tikai elektroniski, attiecīgu lūgumu Šķīrējtiesai.
(3) Prasības pieteikumam pievieno:
1) Šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) ja kāda no pusēm lietā ir juridiskā persona (tai skaitā personu apvienība, vai cits juridiskais veidojums, kuram ir sava tiesībspēja un rīcībspēja), tad, attiecīgu izziņu no uzticama publiskā reģistra, apstiprinot juridiskās personas pastāvēšanas faktu un amatpersonas tiesības rīkoties šādas juridiskās personas vārdā, gan prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī, gan šķīrējtiesas līguma parakstīšanas brīdī;
5) ja prasības pieteikumu paraksta pilnvarotais pārstāvis, tad, dokumentu, kas apliecina piešķirto pilnvarojumu, tā apjomu, kā arī apliecina tās personas tiesības, kura šo pilnvarojumu ir piešķīrusi;
6) ceļot prasību pret atbildētāju – fizisku personu, pierādījumu par tā deklarēto dzīvesvietu, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības Domes izziņu, izņemot gadījumu, kad atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas.
(4) Prasības pieteikumu iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Ja ar iesniegto norakstu skaitu nepietiek, lai darītu zināmu visiem procesa dalībniekiem, Šķīrējtiesa var patstāvīgi uztaisīt kopiju no prasības pieteikuma, to apliecinot ar Šķīrējtiesas zīmogu.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs pēc sava ieskata var pārliecināties:
1) par fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu – izmantojot tīmekļā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē”;
2) par attiecīgas juridiskās personas statusu un tās amatpersonām – izmantojot tīmekļus: www.ur.gov.lv, www.lursoft.lv, vai informāciju iegūstot no citiem ticamiem publiskiem avotiem (reģistriem u.tml.).

9.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Šķīrējtiesas sastāvs var atstāt prasības pieteikumu bez virzības, ja:
1) prasības pieteikumā nav visu šī Reglamenta 8.panta 2.daļā noteikto rekvizītu;
2) prasības pieteikumam nav pievienoti šī Reglamenta 8.panta 3.daļas 1 – 3.punktos vai 8.panta 4.daļā noteiktie dokumenti;
3) prasības pieteikumam nav pievienots šī Reglamenta 8.panta 3.daļas 4 – 6.punktos noteiktie dokumenti, un, izmantojot šī Reglamenta 8.panta 5.daļā paredzētās metodes, pārliecināties par šādiem faktiem nav iespējams;
4) prasības pieteikuma vai tā pielikumu noformēšanā nav ievērotas šī Reglamenta 14.panta 1.daļas prasības;
5) nav apmaksāti pilnībā Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu trūkumu novēršanai Šķīrējtiesas sastāvs nosaka saskaņā ar šī Reglamenta 28.panta 9.daļu.
(3) Ja prasītājs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts Šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.
(4) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai Šķīrējtiesā, ievērojot šī Reglamentā noteikto vispārējo prasības pieteikuma iesniegšanas kārtību.

10.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

(1) Ja puses savā starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.
(2) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas Šķīrējtiesu likuma un šī Reglamenta noteikumi par atsauksmes iesniegšanu.

11.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai Šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.
(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

12.pants. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu

(1) Pēc Šķīrējtiesas procesa uzsākšanas Šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.

13.pants. Atsauksme par prasību

(1) Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, ja vien puses par to nav vienojušās savā starpā noslēgtajā līgumā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
6) šī Reglamenta 8.panta 2.daļas 1. un 2. punktā pieprasīto informāciju;
7) ja atbildētājs vēlas nolēmumus un visu korespondenci lietā no Šķīrējtiesas saņemt tikai elektroniski, attiecīgu lūgumu Šķīrējtiesai.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
(4) Atsauksmi iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

14.pants. Pretprasība

(1) Pretprasības iesniegšanai ir nepieciešams, lai pretprasības priekšmets būtu aptverts pušu starpā noslēgtajā šķīrējtiesas līgumā.
(2) Ja puses savā starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, tad pretprasība iesniedzama sagatavojot un noformējot to saskaņā ar šī Reglamenta 8.panta prasībām.
(3) Pretprasību iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

15.pants. Šķīrējtiesā saņemtie dokumenti un trūkumu novēršana

(1) Visus Šķīrējtiesā iesniedzamos dokumentus noformē ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošās dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasības, dokumentiem nodrošinot atbilstošo juridisko spēku.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs var atteikt pieņemt dokumentu, atstāt to bez virzības, vai pievienot lietas materiāliem tikai ar informatīvo nolūku, ja dokuments nav noformēts atbilstoši šī Reglamenta 15.panta 1.daļas prasībām.
(3) Par atteikumu pieņemt dokumentu Šķīrējtiesas sastāvs taisa atbilstošu lēmumu un nosūta pusei, kura šo dokumentu ir iesniegusi. Ja dokumentam ir konstatēts tāds trūkums, kuru, pēc Šķīrējtiesas sastāva ieskata, puse, kura šo dokumentu ir iesniegusi var novērst, Šķīrējtiesas sastāvs arī nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu trūkumu novēršanai Šķīrējtiesas sastāvs nosaka saskaņā ar šī Reglamenta 28.panta 9.daļu. Ja attiecīgā puse noteiktā termiņā trūkumus novērš, dokuments tiek pievienots lietas materiāliem un to drīkst izmantot šķīrējtiesas procesā. Ja attiecīgā puse noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, Šķīrējtiesa to nepieņem un šķīrējtiesas procesā neizmanto.
(4) Atsevišķos gadījumos Šķīrējtiesas sastāvs pēc sava ieskata var atļaut pieņemt dokumentu ar trūkumiem (drukas un citas kļūdas), ja šādi trūkumi ir uzskatāmi par mazsvarīgiem, un neietekmē strīda pilnvērtīgu un vispusīgu izskatīšanu.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs pēc sava ieskata var pieņemt un pievienot lietas materiāliem dokumentu ar trūkumiem, bet noteikt, ka trūkumu dēļ tam nav pierādījuma spēka un tas izmantojams tikai informatīvi, kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem.
(6) Atbilstošā veidā noformētus dokumentus Šķīrējtiesas sastāvs pievieno lietas materiāliem un izmanto šķīrējtiesas procesā.
(7) Ja saņemtajiem dokumentiem, Šķīrējtiesas sastāva ieskatā, ir svarīga nozīme lietā un otrai pusei varētu rasties nepieciešamība sniegt savus paskaidrojumus sakarā ar šiem dokumentiem, Šķīrējtiesa tos pārsūta arī otrai pusei.

16.pants. Dokumenti un komunikācija elektroniskā veidā

(1) Ja prasības pieteikumā, vai, attiecīgi, atsauksmē ir norādīta elektroniskā pasta adrese, Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas var izmantot to komunikācijai ar pusi un dokumentu sūtīšanai, taču ja puse vēlas, lai visu korespondenci lietā (nolēmumus, paziņojumus un citus sūtījumus) Šķīrējtiesa sūta tai tikai elektroniski, uz elektronisko pasta adresi, šādu lūgumu nepārprotami norāda prasības pieteikumā, atsauksmē, vai atsevišķā iesniegumā, ko iesniedz Šķīrējtiesai.
(2) Neskatoties uz to, vai komunikācija lietā notiek elektroniski, lai nodrošinātu, ka korespondence sasniedz attiecīgu pusi, Šķīrējtiesas sastāvs var izlemt dokumentu papildus nosūtīt ierakstītā pasta sūtījumā vai izsniegt personīgi pret parakstu.
(3) Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā vai iesniedz personīgi pret parakstu.
(4) Šķīrējtiesas elektroniskā pastā saņemtos dokumentus un citus sūtījumus, kas nav parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, Šķīrējtiesas sastāvs, saskaņā ar Reglamenta 15.panta 2.daļas noteikumiem, var pievienot lietas materiāliem tikai informatīvā nolūkā.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs var atteikt pieņemt elektroniskā veidā sagatavoto dokumentu, ja tas nesatur nepieciešamus rekvizītus, vai ja attēla kvalitāte neļauj nolasīt failā ietverto informāciju. Šķīrējtiesa nepieņem bojātus failus un failus, kuros nav iespējams pārbaudīt elektroniskā paraksta autentiskumu.
(6) Ja dokuments Šķīrējtiesā ir saņemts elektroniski, un tas ir nosūtāms otrai pusei, Šķīrējtiesa pārsūta failu ar šo dokumentu. Gadījumā, ja Šķīrējtiesai dokuments ir jānosūta otrai pusei papīrformātā, Šķīrējtiesa veido šā dokumenta norakstu, izdrukājot to no faila un šādu izdruku apliecinot ar Šķīrējtiesas zīmogu.
(7) Ja komunikācija lietā notiek elektroniski, bet kāda no pusēm pieprasa Šķīrējtiesu dokumentu izsniegt arī papīrformātā, Šķīrējtiesas sastāvs šādu lūgumu var apmierināt, taču tas neietekmē procesuālos termiņus, kas noteikti dokumentu sākotnēji noformējot un nosūtot elektroniski.
(8) Ja puse lietā saskaņā ar šā panta 1.daļu ir pieprasījusi, lai Šķīrējtiesa komunikāciju veic elektroniski, taču pati puse dokumentus vai informāciju iesniedz papīrformātā, Šķīrējtiesas sastāvs var šai pusei uzlikt par pienākumu dokumentus, vai, attiecīgi, informāciju, sagatavot un iesniegt elektroniski.

17.pants. Šķīrējtiesas sēde

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
(2) Mutvārdu procesā Šķīrējtiesas sastāvs rīko Šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus.
(3) Rakstveida procesā Šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un lietā esošiem materiāliem.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav Šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs sēdē iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem, ja vien šāda informācija jau netika paziņota pusēm iepriekš.
(6) Šķīrējtiesas sēdē pieteiktos lūgumus Šķīrējtiesas sastāvs izskata un lēmumu pieņem šajā sēdē, izņemot šī Reglamenta 26.panta 2.daļā paredzētos gadījumus. Ja sēde tiek protokolēta Šķīrējtiesas sastāva motivāciju un rezolutīvo daļu, izlemjot lūgumu, norāda sēdes protokolā, bet ja sēde netiek protokolēta, to, pēc sēdes pabeigšanas, noformē ar atsevišķu lēmumu.

18.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskā persona savu lietu Šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu Šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
(2) Pilnvaroto pārstāvju iecelšanā ir jāievēro Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi.
(3) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289.panta izpratnē, viņam ir nepieciešami gan orderis, gan likumā noteiktajā kārtībā izdota pilnvara, kurā, tai skaitā, ir iekļauts pilnvarojums, ņemot vērā advokātam uzdoto, celt prasības, pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, grozīt prasības priekšmetu, celt pretprasību, pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, noslēgt izlīgumu un nodot lietu šķīrējtiesai.
(4) Katrai pusei ir pienākums savlaicīgi iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam atbilstošus dokumentus, kas apliecina personas tiesības pārstāvēt pusi, piedalīties šķīrējtiesas procesā un veikt konkrētās darbības.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs pēc sava ieskata var pārliecināties par pārstāvības tiesībām, informāciju iegūstot no ticamiem publiskiem avotiem (reģistriem u.tml.).

19.pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa, kā arī ir apmaksāti sekretāra pakalpojumi saskaņā ar šī Reglamenta 32.panta 5.daļu.
(2) Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
(3) Protokolu paraksta viss Šķīrējtiesas sastāvs un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc Šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.
(4) Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

20.pants. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata Šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
(3) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesas procesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(4) Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no puses informāciju un dokumentus, lai pārliecinātos par kāda fakta esamību vai neesamību šķīrējtiesas procesā.

21.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu Šķīrējtiesas sastāvu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs sprieduma motivējumā norāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

22.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
(2) Pusei, kura lūdz, lai Šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
(3) Ja puse atsakās iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, Šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

23.pants. Ekspertīze

(1) Ja Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
(2) Puses pēc Šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces, priekšmetus vai izpilda ekspertīzes veikšanai nepieciešamas darbības.
(3) Ja ekspertīzes atzinumā norādītie secinājumi nav pilnīgi vai skaidri, pēc puses lūguma, Šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties Šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
(4) Šā panta 1. un 3.daļā norādīto lūgumu, kā arī citu ar ekspertīzes veikšanu saistīto lūgumu pamatotību izvērtē un attiecīgu lēmumu pieņem Šķīrējtiesas sastāvs.

24.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, šī Reglamenta, vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
(2) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

25.pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Ja līdz lietas izšķiršanas pēc būtības pabeigšanas kāda no pusēm ir mirusi vai beigusi pastāvēt, Šķīrējtiesa, izvērtējot pierādījumus par notikušo faktu, aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai šajā sakarā pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu, kuru nosūta pusēm. Par pierādījumu miršanas vai neeksistēšanas faktu var kalpot informācija no iedzīvotāju reģistra (vai cita līdzīga reģistra ja puse ir ārzemnieks vai dzīvo ārzemēs) vai Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem.
(2) Tiklīdz Šķīrējtiesai kļuvis zināms attiecīgās puses tiesību pārņēmējs, Šķīrējtiesa izvērtējot pierādījumus par notikušo faktu, pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa atjaunošanu un nosūta to pusēm, kā arī tiesību pārņēmējam. Šķīrējtiesas process atsākas no brīža, kad tika pieņemts lēmums par procesa apturēšanu, taču atbildētājam lietā tiek dots jauns termiņš atsauksmes par prasību iesniegšanai. Par pierādījumu tiesību pārņēmēja nozīmēšanai var kalpot informācija no Uzņēmumu reģistra (vai līdzīga reģistra ja puse ir ārvalstu juridiskais veidojums), notāra izdota mantojuma apliecība, vai valsts tiesas nolēmums.
(3) Ja gada laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par šķīrējtiesas procesa apturēšanu nav iecelts attiecīgs tiesību pārņēmējs vai šāda iecelšana nav pienācīgā kārtībā pierādīta, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par procesa izbeigšanu netaisot spriedumu pēc lietas būtības. Šādu lēmumu Šķīrējtiesa nosūta pusēm, arī personai, kura pieteikusies kā puses tiesību pārņēmējs, bet nav pierādījusi savu iecelšanu pienācīgā kārtībā.

26.pants. Šķīrējtiesas procesa un lūgumu izskatīšanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu pamatojoties uz kādas puses motivēta lūguma vai pēc Šķīrējtiesas ieskatiem. Par procesa atlikšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kurā norāda kāda procesuālā darbība ir jāpārceļ, šādas atlikšanas nepieciešamību un jauno termiņu. Šādu lēmumu paziņo pusēm.
(2) Ja lietā ir pieteikts lūgums, taču nav iegūta visa nepieciešama informācija vispusīgai jautājuma izvērtēšanai, vai, Šķīrējtiesas sastāvam ir nepieciešams laiks iepazīties ar lūgumā sniegto informāciju un izvērtēt tā pamatotību, Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt šāda lūguma izskatīšanu.

27.pants. No puses nepiedalīšanās šķīrējtiesas procesā izrietošās sekas

(1) Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas sēdi, neiesniedz rakstveida pierādījumus vai citu pieprasīto informāciju, vai arī neveic Šķīrējtiesas nozīmētās darbības, Šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
(2) Puses izvairīšanos no Šķīrējtiesas sastāva noteikto pienākumu pildīšanas, neveicot nozīmētās darbības, vai nesniedzot pieprasītos dokumentus vai informāciju, Šķīrējtiesas sastāvs, pēc faktisko apstākļu izvērtēšanas, var atzīst par puses mēģinājumu sasniegt prettiesisku mērķi, vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību, ar mērķi dabūt sev vēlamu lietas iznākumu.

28.pants. Šķīrējtiesas procesa termiņi

(1) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka termiņus saskaņā ar šo Reglamentu un ievērojot Šķīrējtiesu likumā noteiktos ierobežojumus, kad atsevišķiem termiņiem minimālais garums ir norādīts likumā.
(2) Paziņojumu par pirmo Šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses savā starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojumi par citām Šķīrējtiesas sēdēm nosūtāmi ne vēlāk kā 5 dienas iepriekš, ja vien Šķīrējtiesas sēdē puses un Šķīrējtiesas sastāvs klātienē jau nav vienojušies par nākamās sēdes laiku.
(3) Termiņu atbildētājam atsauksmes par prasību iesniegšanai Šķīrējtiesas sastāvs nosaka ne mazāk kā 15 dienas no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam, ja vien puses sava starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās par īsāku termiņu.
(4) Pretprasību atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesas sastāva atsauksmes iesniegšanai noteiktajā termiņā.
(5) Izteikt iebildumus un lūgumus puses var līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas.
(6) Pierādījumus puses var iesniegt līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas. Attiecībā uz pierādījumiem, kas iesniegti pēc termiņa Šķīrējtiesas sastāvs izvērtē, vai pusei bija iespēja šādus pierādījumus iesniegt savlaicīgi un kāpēc tā nav ievērojusi noteikto termiņu, kā arī vai pastāv lietderība šādus pierādījumus pieņemt.
(7) Spriedums lietā tiek taisīts 14 dienu laikā pēc strīda izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm 3 darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
(8) Pēc puses motivēta lūguma Šķīrējtiesas sastāvs var atjaunot vai pagarināt procesuālo termiņu. Izvērtējot lietderību, Šķīrējtiesas sastāvs patstāvīgi var atjaunot vai pagarināt procesuālo termiņu. Pēc termiņa iesniegtos dokumentus, pierādījumus, atsauksmes, kā arī lūgumus un iebildumus nepieņem un neizskata.
(9) Termiņš, ko Šķīrējtiesas sastāvs nosaka trūkumu novēršanai, nevar būt mazāk par 5 dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

29.pants. Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret Šķīrējtiesu

(1) Ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz Šķīrējtiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, Šķīrējtiesas sastāvs var izteikt lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz EUR 1 000.
(2) Par necieņu pret Šķīrējtiesu — jebkuru rīcību, kas liecina par Šķīrējtiesas sēdē vai Šķīrējtiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu — Šķīrējtiesas sastāvs var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz EUR 1 000.
(3) Par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai iebilduma, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību, Šķīrējtiesas sastāvs var uzlikt pusei naudas sodu līdz EUR 1 000.


D nodaļa
Šķīrējtiesas nolēmumi

30.pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

(1) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem (lēmumiem un spriedumiem) apliecina ar Galvenās Šķīrējtiesas zīmogu.
(2) Elektroniskajā veidā parakstītos dokumentus, tai skaitā nolēmumus un to norakstus, ar zīmogu neapliecina.

E nodaļa
Šķīrējtiesas procesa izdevumi

31.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas, ieskaitot Šķīrējtiesas nodevu, šķīrējtiesnešu honorāru un Šķīrējtiesas maksas pakalpojumus.
(2) Šķīrējtiesas nodeva ir maksa par lietas izskatīšanu, kura tiek iekasēta ar mērķi segtu Šķīrējtiesas administratīvas izmaksas. Šķīrējtiesas maksas pakalpojumus veido Šķīrējtiesas sniegtie maksas pakalpojumi un lietā pieaicināto personu (tai skaitā eksperta vai ekspertīzes iestādes) pakalpojumi, kurus puses var pieteikt pēc sava ieskata. Šķīrējtiesnešu honorārs ir atlīdzība personai, kura uzstājas lietā kā šķīrējtiesnesis.
(3) Ja Šķīrējtiesas sastāvs neierosina lietu trūkumu nenovēršanas vai pakļautības dēļ, vai ja prasītājs līdz lietas ierosināšanai atsauc savu prasību, samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus atmaksā prasītajam, atskaitot lietas neierosināšanas nodevu. Lietas neierosināšanas nodeva kalpo par maksu, lai segtu Šķīrējtiesas administratīvas izmaksas, tai skaitā izmaksāt šķīrējtiesnešiem honorāru. Citos gadījumos samaksātos Šķīrējtiesas izdevumus neatmaksā.
(4) Šķīrējtiesas nodevu par pretprasības iesniegšanu aprēķina saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā par sākotnējā prasības pieteikuma iesniegšanu. Šķīrējtiesneša honorārs par pretprasības iesniegšanu esošajā šķīrējtiesas procesā nav jāmaksā.
(5) Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir apmaksājami parastajā kārtībā saskaņā ar šo Reglamentu arī gadījumos, kad prasītājs atkārtoti vēršas Šķīrējtiesā ar prasību sakarā ar strīdu, kurš iepriekš jau tika izskatīts Šķīrējtiesā (t.i. sakarā ar strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata).
(6) Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir norādīti šī Reglamenta Pielikumā Nr.1.

32.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksa

(1) Ja puses savā starpā noslēgtajā līgumā nav vienojušās citādi, šādus Šķīrējtiesas procesa izdevumus: maksa par ekspertīzes veikšanu, par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kopijas taisīšanu, šķīrējtiesnešu ceļojuma izdevumiem sakarā ar lietas izskatīšanu, kā arī citus Šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par attiecīgu pakalpojumu izmantošanu. Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
(2) Ja lietā, pēc puses lūguma, tiek izmantoti pieaicinātās personas pakalpojumi, piemēram, eksperta pakalpojumi, Šķīrējtiesas sastāvs var šai pusei uzlikt par pienākumu veikt piestādīta rēķina apmaksu, kā arī prasīt no puses iesniegt Šķīrējtiesā attiecīgu apmaksas apliecinājumu.
(3) Šķīrējtiesas nodeva un šķīrējtiesnešu honorārs apmaksājams pilnībā iesniedzot prasības pieteikumu.
(4) Šķīrējtiesas nodeva par papildsprieduma taisīšanu vai sprieduma izskaidrošanu apmaksājama pilnībā iesniedzot attiecīgu lūgumu.
(5) Sekretāra pakalpojumus apmaksā pirms sēdes uzsākšanas, iemaksājot depozītu vismaz par vienu stundu un aprēķina vienība ir viena stunda. Pārejos Šķīrējtiesas maksas pakalpojumus apmaksā pirms attiecīga pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas. Neskaidrību vai specifisku pakalpojumu gadījumā, Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt citu Šķīrējtiesas maksas pakalpojumu apmaksas kārtību, tai skaitā noteikt termiņu, līdz kuram ir jāveic apmaksa, lai šādu pakalpojumu varētu savlaicīgi nodrošināt.
(6) Maksājuma rekvizīti Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmaksai ir pieejami šī Reglamenta 3.panta 2.daļā minētajā mājaslapā. Visi maksājumi Šķīrējtiesai izdarāmi euro valūtā. Maksājuma izdevumā jānorāda vismaz: prasītājs (vārds, uzvārds vai nosaukums) un atbildētājs (vārds, uzvārds vai nosaukums). Papildus maksājumā uzdevuma var noradīt personas kodu vai reģistrācijas numuru un lietas numuru.
(7) Šķīrējtiesas nodevu par pretprasības iesniegšanu atbildētājs iemaksā iesniedzot šādu pretprasību.
(8) Šķīrējtiesas noteikto Šķīrējtiesas izdevumu samazināšana un atbrīvošana no šādu izdevumu samaksas nav paredzēta.

33.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana

(1) Katrā lietā Šķīrējtiesas sastāvs izlemj jautājumu par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp pusēm un atlīdzināšanas kārtību.
(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumus piedzen no tās puses, kura saskaņā ar Šķīrējtiesas spriedumu ir zaudējusi lietā pēc būtības.


***


Pielikums Nr.1

Šķīrējtiesas procesa izdevumi


Tabula 1 – Šķīrējtiesas izdevumi

Prasības summa                                                                     Šķīrējtiesas nodeva                                      Viena šķīrējtiesneša honorārs
līdz 1 500 EUR                                                       10% no summas, bet ne mazāk kā 140 EUR                                150 EUR
no 1 500.01 EUR līdz 7 000 EUR                     100 EUR + 2% no summas kas pārsniedz 1 500 EUR                       350 EUR
no 7 000.01 EUR līdz 30 000 EUR                   200 EUR + 1.6% no summas, kas pārsniedz 7 000 EUR                   500 EUR
no 30 000.01 EUR līdz 150 000 EUR               500 EUR + 0.8% no summas, kas pārsniedz 30 000 EUR                2 000 EUR
no 150 000.01 EUR līdz 700 000 EUR            2 500 EUR + 0.5% no summas, kas pārsniedz 150 000 EUR            4 000 EUR
700 000.01 EUR un vairāk                              4 500 EUR + 0.3% no summas, kas pārsniedz 700 000 EUR            7 000 EUR

Nemantiskās prasības                                                                     350 EUR                                                               300 EUR

Lietas neierosināšanas nodeva – 250 EUR (šķīrējtiesneša honorārs iekļauts)

Papildsprieduma taisīšana vai sprieduma izskaidrošana – 300 EUR (šķīrējtiesneša honorārs iekļauts)

Visi Šķīrējtiesas izdevumi norādīti bez pievienotās vērtības nodokļa un tas nav jāpieskaita klāt.


Tabula 2 – Šķīrējtiesas maksas pakalpojumi

Pakalpojums                                                            Cena
Lietas materiālu melnbalta vai skenēta kopija           2 EUR par vienu lpp.
Šķīrējtiesneša ceļojuma izdevumi                             saskaņā ar ceļojuma dokumentiem
Tulka vai pieaicināta eksperta pakalpojumi               saskaņā ar piestādīto rēķinu
Sekretāra (protokolista) pakalpojumi                        150 EUR stundā, bet ne mazāk ka 150 EUR par sēdi (apreķiņa vienība ir viena stunda)